sveķot
sveķot 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sveķoju | sveķojam | sveķoju | sveķojām | sveķošu | sveķosim |
| 2. pers. | sveķo | sveķojat | sveķoji | sveķojāt | sveķosi | sveķosiet, sveķosit |
| 3. pers. | sveķo | sveķoja | sveķos | |||
Pavēles izteiksme: sveķo (vsk. 2. pers.), sveķojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sveķojot (tag.), sveķošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sveķotu
Vajadzības izteiksme: jāsveķo
1.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Būt tādam, no kura izdalās sveķi (par augiem, to daļām).
2.transitīvs Klāt, ziest ar sveķiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un priežu sarkanbrūnā miza jau kūp un sveķo, kaut saknes vēl zem sniega.
- Tāpat viņa norāda, ka kalstošus un sveķojošus zarus labāk izgriezt tūlīt, tikko tos pamana.
- Sveķos iestrādā divu metālu ( parasti alumīnija un vara) skaidiņas, lai iegūtu maksimālu metāla virsmu.
- Pēc bargākiem ziemas saliem jauniem kokiem koksne stipri cieš, tie sāk sveķot, bojātā koka daļa pakāpeniski aiziet bojā.
- Ar salokāmo kabatas nazi saēvelējis kādu sveķotu pagali, viņš iededza gaišu liesmu, bet virsū uzmestie zari tikai dūmoja.