sveķītis
sveķītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārds; parasti formā: daudzskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sveķītis | sveķīši |
| Ģen. | sveķīša | sveķīšu |
| Dat. | sveķītim | sveķīšiem |
| Akuz. | sveķīti | sveķīšus |
| Lok. | sveķītī | sveķīšos |
Jaunpiens, ko izslauc pirmajā reizē pēc atnešanās; sveķupiens.
Avoti: MiV, BB
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ko nu paslēpis, vienkārši nolicis iekuram sveķīti.
- "Tiklīdz tās zvīniņas taisās vaļā, tā tie sveķīši visi nobirst.
- Kā es katru ziemu mācu - kad nāk tas trakais slimošanas laiks, salieciet uz skaliņiem sveķīšus visur, kur ir silts - uz radiatoriem vai uz plīts malas, ievērojot drošības noteikumus.
- Pats piegāju pie ķiršiem, lasīju tos, no kuriem tecēja tādi kā sveķīši.