sveķainums
sveķainums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sveķainums | sveķainumi |
| Ģen. | sveķainuma | sveķainumu |
| Dat. | sveķainumam | sveķainumiem |
| Akuz. | sveķainumu | sveķainumus |
| Lok. | sveķainumā | sveķainumos |
1.Vispārināta īpašība → sveķains1, šīs īpašības konkrēta izpausme; sveķainība1.
2.Vispārināta īpašība → sveķains2, šīs īpašības konkrēta izpausme; sveķainība2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tomēr dažām skuju koku sugām, kurām kodola veidošanās saistīta ar lielu sveķainumu, novērojama kodola koksnes cietuma samazināšanās, jo sveķainums vispār samazina koksnes cietumu.
- un tas pumpuru sveķainums un klusie lapu galu kamoliņi.