sveķains
sveķains īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | sveķains | sveķaini |
Ģen. | sveķaina | sveķainu |
Dat. | sveķainam | sveķainiem |
Akuz. | sveķainu | sveķainus |
Lok. | sveķainā | sveķainos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
sveķaina | sveķainas |
sveķainas | sveķainu |
sveķainai | sveķainām |
sveķainu | sveķainas |
sveķainā | sveķainās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | sveķainais | sveķainie |
Ģen. | sveķainā | sveķaino |
Dat. | sveķainajam | sveķainajiem |
Akuz. | sveķaino | sveķainos |
Lok. | sveķainajā | sveķainajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
sveķainā | sveķainās |
sveķainās | sveķaino |
sveķainajai | sveķainajām |
sveķaino | sveķainās |
sveķainajā | sveķainajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
sveķaini apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Tāds, kas satur sveķus; tāds, kurā ir sveķi; tāds, kam ir sveķiem raksturīgā konsistence.
1.1.Tāds, kas ir notraipīts ar sveķiem; tāds, kas ir pārklāts ar sveķiem.
2.Tāds, kam ir, parasti egļu, priežu, sveķu smarža, garša; tāds, kas ir raksturīgs, parasti egļu, priežu, sveķiem (par smaržu, garšu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ugunskura vidu īpaši ieteicams veidot no labi degošas, sveķainas malkas.
- – Sviediet ugunī sveķainas pagales, smirdīgas ādas un kaulus!
- Blāvi mirdzēja sudraba trauki, medījuma cepeša smarža jaucās ar sveķainas priedes dūmiem.
- Iespējams, ka tieši tur izdīga sveķainā ideja — atjaunot mākslinieku maskuballēšanās tradīciju.
- Uz ķēdes ir izveidoti asi pīķi, kas notur lielus, sveķainus priedes baļķus.