svainis
svainis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | svainis | svaiņi |
| Ģen. | svaiņa | svaiņu |
| Dat. | svainim | svaiņiem |
| Akuz. | svaini | svaiņus |
| Lok. | svainī | svaiņos |
sveinis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sveinis | sveiņi |
| Ģen. | sveiņa | sveiņu |
| Dat. | sveinim | sveiņiem |
| Akuz. | sveini | sveiņus |
| Lok. | sveinī | sveiņos |
Sievas vai vīra brālis, arī māsas vai sievas māsas vīrs.
PiemēriAnatolijs, kurš nekad nav cienījis svaini, tagad kļuvis par Edgara aizstāvi.
- Anatolijs, kurš nekad nav cienījis svaini, tagad kļuvis par Edgara aizstāvi.
- Nākamajā rītā mūsu pavadonis kopā ar brāli un svaini bija pazudis.
- Protams, viņš bija mans svainis, un es ar to samierinājos.
Avoti: LLVV, EH, T
Korpusa piemēri:šeit