svaine
svaine sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | svaine | svaines |
| Ģen. | svaines | svaiņu |
| Dat. | svainei | svainēm |
| Akuz. | svaini | svaines |
| Lok. | svainē | svainēs |
svainiene sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | svainiene | svainienes |
| Ģen. | svainienes | svainieņu |
| Dat. | svainienei | svainienēm |
| Akuz. | svainieni | svainienes |
| Lok. | svainienē | svainienēs |
Sievas vai vīra māsa, arī brāļa vai vīra brāļa sieva.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Svainei Džolija sākumā simpatizējusi, jo kā atraitne audzinājusi divus bērnus.
- Erna neizpratnē pievēršas svainei, tad atkal avīzei un pēkšņi saprot.
- — Lai ir kaut desmitreiz svaine, es saku — paklīdene.
- Svainei piens akurāt bija beidzies, bet ar brālēna sievu sarunājām.
- Nākamajā rītā mūsu pavadonis kopā ar brāli un svaini bija pazudis.