svīst1
svīst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | svīstu | svīstam | svīdu | svīdām | svīdīšu | svīdīsim |
| 2. pers. | svīsti | svīstat | svīdi | svīdāt | svīdīsi | svīdīsiet, svīdīsit |
| 3. pers. | svīst | svīda | svīdīs | |||
Pavēles izteiksme: svīsti (vsk. 2. pers.), svīstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: svīstot (tag.), svīdīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: svīstu
Vajadzības izteiksme: jāsvīst
1.Būt tādam, kura sviedru dziedzeri izdala sviedrus, parasti lielā daudzumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām); pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, tā daļām).
PiemēriUn Dāvis svīda, atgādinādams aprasojušu alus krūzi.
- Un Dāvis svīda, atgādinādams aprasojušu alus krūzi.
- Jūs nesvīstat?
- - Kādēļ jums tik ļoti svīst rokas?
- Kaķiem svīst tikai ķepu spilventiņi.
1.1.pārnestā nozīmē Darīt ko ar ļoti lielu fizisku vai garīgu piepūli.
PiemēriGan jau iznāks ielāpi, tad arī svīdīsim pie to uzlikšanas.
- Gan jau iznāks ielāpi, tad arī svīdīsim pie to uzlikšanas.
- Vairāk kā pusstundu svīdu, lai visu to sarakstītu.
2.parasti formā: trešā persona Kļūt mitram, pārklāties ar sīkiem ūdens pilieniem, atdziestot tvaikiem.
PiemēriAuksti pašam nav, bet ir nepatīkami, ka svīst ciet ķiveres un briļļu stikli…
- Auksti pašam nav, bet ir nepatīkami, ka svīst ciet ķiveres un briļļu stikli…
- Nē, es nesaliju, tā vietā es sēdēju karstā, mitrā mašīnā ar pamatīgi uzgrieztu karsto gaisu, jo logi nepārtraukti svīda ciet aukstā lietus dēļ.
- 307 pežo arī svīda priekšējais lukturis, braucot bez vāciņa nesvīda.
- Kāpēc logi svīst no ārpuses?
Avoti: LLVV, TWN
Piemēri valodas korpusos:šeit