svētsolījums
svētsolījums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: reliģijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | svētsolījums | svētsolījumi |
| Ģen. | svētsolījuma | svētsolījumu |
| Dat. | svētsolījumam | svētsolījumiem |
| Akuz. | svētsolījumu | svētsolījumus |
| Lok. | svētsolījumā | svētsolījumos |
Reliģisks solījums, ar ko cilvēks apņemas veikt kādas darbības.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un mums tas jāpaspēj, kamēr viņa nav devusi svētsolījumus."
- Trešais dominikāņu ordeņa vēstures posms Latvijā sākās 1985. gada augustā, kad toreizējais Rīgas Garīgā semināra audzēknis Vilhelms Lapelis salika savus pirmos svētsolījumus.
- Mālbrūna habita ar smailu kapuci, apjozta ar baltu auklu, kurā iesieti trīs mezgli ( mezgli simbolizē svētsolījumus: šķīstību, nabadzību un paklausību).
- No 1970. līdz 1971. gadam viņš pabeidza trešo probāciju Alkalā de Enaresā, Spānijā, bet 1973. gada 22. aprīlī viņš deva mūža svētsolījumus jezuītu ordenī.
- Tagad atlika tikai lūgties, lai novice laika gaitā tomēr mainītu savu lēmumu, no brīva prāta dotu svētsolījumus un mierīgi dzīvotu savu mūķenes dzīvi, kā bija gribējusi no paša sākuma.