svētruna
svētruna sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; joma: reliģijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | svētruna | svētrunas |
| Ģen. | svētrunas | svētrunu |
| Dat. | svētrunai | svētrunām |
| Akuz. | svētrunu | svētrunas |
| Lok. | svētrunā | svētrunās |
Ar reliģiskām darbībām saistīta runa par kādu Bībeles fragmentu; arī sprediķis.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pusaugu meitiņu kārtas runāšana uz viņu svētkiem – hernhūtiešu svētruna.
- Ceļotāji pabijuši arī Kapernaumā, Kristus kalna svētrunas vietā – tā bijusi brīnumskaista.
- Diemžēl Jānis Pujats savu svētrunu beidza ar tiesāšanu.
- Iesākumā " uzsaukums tautai" vai līdera svētruna, kristībās uzaicināts garīdznieks, bruņots dibināšanas kongresa dokuments.
- Pēc svētrunas jeb Dieva Vārda liturģijas noslēgumā diakons nokāpj pie Svētā Pētera kapa, paņem tur novietotos gredzenus un uznes pāvestam.