svārstīt
Lietojuma biežums :
svārstīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) svārstās (1).
2.Kustināt šurp turp (piemēram, ko rokā saņemtu, ķermeņa daļu).
Saistītās nozīmesšūpot.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri