substantivēties
substantivēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona; joma: valodniecībaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | substantivējos | substantivējamies | substantivējos | substantivējāmies | substantivēšos | substantivēsimies |
| 2. pers. | substantivējies | substantivējaties | substantivējies | substantivējāties | substantivēsies | substantivēsieties, substantivēsities |
| 3. pers. | substantivējas | substantivējās | substantivēsies | |||
Pavēles izteiksme: substantivējies (vsk. 2. pers.), substantivējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: substantivējoties (tag.), substantivēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: substantivētos
Vajadzības izteiksme: jāsubstantivējas
Pāriet no kādas citas vārdšķiras lietvārdos; substantivizēties.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja tā padomā — kad pieaudzis cilvēks, jaunā dzejniece, raksta par lielo sesku, tas ir amizanti, bet tas, ka Lielais Sesks šā procesa laikā substantivējas un tiek padarīts par kategoriju...
- Savukārt bieži sastopami adjektīvi, kas atvasināti ar piedēkli - ēj-, piemēram, pēdējs, kā arī substantīvi ar piedēkli - ain- – pušķainis, sutrainis, kas ir substantivējušies adjektīvi.