substantivācija
substantivācija sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: valodniecībaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | substantivācija | substantivācijas |
| Ģen. | substantivācijas | substantivāciju |
| Dat. | substantivācijai | substantivācijām |
| Akuz. | substantivāciju | substantivācijas |
| Lok. | substantivācijā | substantivācijās |
Kādas citas vārdšķiras vārda pāreja lietvārdos; substantivizācija.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Latviešu valodniecībā tiek lietots termins substantivācija, skaidrojot to šādi: „ Nemainoties formā, taču iegūstot citu nozīmi un substantīvisku lietojumu, lietvārdos pāriet īpašības vārdi, lokāmie divdabji, atsevišķi vietniekvārdi un skaitļa vārdi” ( Nītiņa 2001, 22).
- Substantivācija ir sena valodas parādība, tas ir pakāpenisks un ilgstošs process.
- Adjektīviem ar - īg- senajos tekstos nereti raksturīga substantivācija.
- Izplatīts vārddarināšanas paņēmiens latviešu valodā ir konversija, kas savukārt visbiežāk realizējas kā substantivācija vai adverbācija ( Soida 1969a, 5).
- Prefiksālajiem adjektīviem G. Manceļa tekstos vērojama arī substantivācija – tādi darinājumi kā nevesel(i) s, negudr(i) s ļoti bieži tiek lietoti substantīva funkcijā, kas ir nosakāms tikai kontekstā.