sturme
sturme sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | sturme | sturmes |
Ģen. | sturmes | sturmju |
Dat. | sturmei | sturmēm |
Akuz. | sturmi | sturmes |
Lok. | sturmē | sturmēs |
1.Spēcīga, postoša parādība dabā (parasti vētra, lietus).
2.Uzbrukums (bruņotā cīņā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pārsteidzošākais, ka tieši tik ilgu laiku vairāki nebija sastapušies ar Guntu Sturmi.
- Tagad ir atvadas no vasaras, darbs kā kūrorts,” mierinoši ieteicās skolotāja Brigita Sturme. “
- No šī saraksta domē ievēlēta Paulāne, Ainārs Vaičulens, Guntis Kampe, Iveta Vīksne, Daiga Brigmane, Lelde Sturme un Atis Senkāns.
- „Pienenītes” vadītāja Lelde Sturme saka: „ Jāsaka, ka tik lieli mēs izaugām neapzināti, tā nebija tiekšanās uz skaitliskiem rekordiem, bet gan cenšanās palīdzēt pēc iespējas vairāk ģimenēm.
- Sturme dzirnavās malis putraimus, kā arī miltus rupjmaizei un lopbarībai.