sturmēt
sturmēt 2. konjugācijas darbības vārds; novecojis, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sturmēju | sturmējam | sturmēju | sturmējām | sturmēšu | sturmēsim |
| 2. pers. | sturmē | sturmējat | sturmēji | sturmējāt | sturmēsi | sturmēsiet, sturmēsit |
| 3. pers. | sturmē | sturmēja | sturmēs | |||
Pavēles izteiksme: sturmē (vsk. 2. pers.), sturmējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sturmējot (tag.), sturmēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sturmētu
Vajadzības izteiksme: jāsturmē
1.Uzbrukt (kādam objektam) bruņotā cīņā.
1.1.pārnestā nozīmē Censties (parasti ar spēku) iekļūt (kur) – par vairākiem, daudziem.
2.Neatlaidīgi, enerģiski tiekties ko sasniegt.
Avoti: LLVV, SV05
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — sauca revolucionāri, sturmēdami Bastīliju un Ermitāžu.
- Kā allaž, arī šajās aizvadītajās brīvdienās igauņi sturmēja Valkas veikalus.
- Tiek sturmētas izdevniecības, dzejas grāmatas met ugunī, dzejniekus nogalina.
- “Ļebeģevs liek nekavējoties sturmēt un ieņemt to dranķa dzotu gravas otrā pusē.
- Aizvadītajā naktī konstatēti vairāki mēģinājumi sturmēt robežu.