stundiņa
stundiņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | stundiņa | stundiņas |
| Ģen. | stundiņas | stundiņu |
| Dat. | stundiņai | stundiņām |
| Akuz. | stundiņu | stundiņas |
| Lok. | stundiņā | stundiņās |
Dem. → stunda.
Stabili vārdu savienojumiMīļā stundiņa!
- Mīļā stundiņa! idioma — izsaucas izbrīnā, satraukumā, izbailēs, sašutumā
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja viņu kaut uz stundiņu atstāj mājās vienu, dikti skumst.
- Tas var būt kā dzīvības eliksīrs – stundiņu veltīt tikai sev.
- Garā pastaiga gan nenozīmē iziet ārā stundiņu un noiet pāris kilometru.
- Atbraucām uz stundiņu paslēpot un paslidot, bet ārā jau tumšs.
- Izbrīvējiet sev stundiņu laika pēc smagas darba dienas," norādīja Šmits.