stulbs1
stulbs īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | stulbs | stulbi |
| Ģen. | stulba | stulbu |
| Dat. | stulbam | stulbiem |
| Akuz. | stulbu | stulbus |
| Lok. | stulbā | stulbos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| stulba | stulbas |
| stulbas | stulbu |
| stulbai | stulbām |
| stulbu | stulbas |
| stulbā | stulbās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | stulbais | stulbie |
| Ģen. | stulbā | stulbo |
| Dat. | stulbajam | stulbajiem |
| Akuz. | stulbo | stulbos |
| Lok. | stulbajā | stulbajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| stulbā | stulbās |
| stulbās | stulbo |
| stulbajai | stulbajām |
| stulbo | stulbās |
| stulbajā | stulbajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
stulbi apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Garīgi aprobežots, nespējīgs aptvert, saprast; arī muļķīgs1.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
1.2.Tāds, kas – pēc kādiem cilvēka priekšstatiem – nav gudrs (par dzīvniekiem).
2.Ļoti nepatīkams, nevēlams (parasti par darbību, stāvokli); arī muļķīgs2.
2.1.formā: apstākļa vārds Parasti savienojumā ar "būt", "iznākt" formām apzīmē ļoti nepatīkamu, nevēlamu stāvokli.
3.apvidvārds Akls, neredzīgs.
4.apvidvārds Apžilbis.
Stabili vārdu savienojumiStulbs (arī dumjš) kā zābaks (arī kā ēzelis).
- Stulbs (arī dumjš) kā zābaks (arī kā ēzelis) sarunvaloda, frazēma — ļoti stulbs
Avoti: LLVV, KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet no kurienes " dumb" ( mēms, stulbs)?
- Citādi situācija absolūti stulba – rakstnieki ir, bet procesa nav.
- “Esmu veca, bet ne stulba,” uzsver Inese.
- Jūs teiksiet, ka šis plāns ir stulbs un nekam neder?
- Stulbi, it kā nebūtu nekā cita, ar ko nodarboties.