stublājs
stublājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | stublājs | stublāji |
| Ģen. | stublāja | stublāju |
| Dat. | stublājam | stublājiem |
| Akuz. | stublāju | stublājus |
| Lok. | stublājā | stublājos |
Stumbrs (lakstaugiem), kas nepārkoksnējas.
Stabili vārdu savienojumiLožņājošs stublājs.
- Ložņājošs stublājs taksons; joma: botānika — pie zemes pieplacis, stīgojošs un mezglu vietās sakņojošs stublājs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Violetie vai lavandzilie ziedi pa vairākiem sakopoti stublāja augšdaļas sazarojuma galos.
- Uz stublāja veidojas sākumā gaiši zaļi, vēlāk pelēcīgi balti plankumi.
- Stublājs stāvs, resns, spēcīgs, parasti zaro un skarbmatains.
- Orhidejām ir tikai sekundāras saknes, augošas no stublāja vai gumiem.
- Stublājs parasti vienkāršs, bet retāk stumbrs vai ziedkopa ir sazarojis.