strinkšķēt

Lietojuma biežums :

strinkšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	strinkšķu	strinkšķam	strinkšķēju	strinkšķējām	strinkšķēšu	strinkšķēsim
2. pers.	strinkšķi	strinkšķat	strinkšķēji	strinkšķējāt	strinkšķēsi	strinkšķēsiet, strinkšķēsit
3. pers.	strinkšķ		strinkšķēja		strinkšķēs

Pavēles izteiksme: strinkšķi (vsk. 2. pers.), strinkšķiet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: strinkšķot (tag.), strinkšķēšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: strinkšķētu

Vajadzības izteiksme: jāstrinkšķ

strinkšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: retāk

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

Pavēles izteiksme: strinkši (vsk. 2. pers.), strinkšiet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: strinkšot (tag.), strinkšēšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: strinkšētu

Vajadzības izteiksme: jāstrinkš

1.Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai.

1.1.Radīt skaņas (par strinkšķināmiem stigu instrumentiem).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

Baltā bumbiņa šaudījās gaisā, melodiski strinkšķēja rakešu stīgu pinumi un Kurts pilnīgi gremdējās spēlē.
Veikalā es saspiežu cieši jo cieši saujā pensu krikumus un, zobiem strinkšķot, apstaigāju preču krāvumus kā malkielas pilnā šķūnī.
Par atbildi sāka strinkšķēt strēlnieku loku stiegras – kliedzieni, vaidi un no kokiem krītošie uzbrucēji liecināja, ka Ingara strēlnieki ir labākie no labākajiem arī šādā meža biezokņa kaujā.
Lauku bērniem svešajā, oficiālajā telpā stāvēja sasmacis gaiss, strinkšķošas neona spuldzes izstaroja mironīgu gaismu — vai kāds brīnums, ka viena meitenīte pēkšņi sagrīļojās un nogāzās uz grīdas.
Es redzēju tikai mākoņu rindas, kuras plīsa un strinkšķēja virs manis.