strīķeris
strīķeris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | strīķeris | strīķeri |
| Ģen. | strīķera | strīķeru |
| Dat. | strīķerim | strīķeriem |
| Akuz. | strīķeri | strīķerus |
| Lok. | strīķerī | strīķeros |
Līdzinātājs (mērot graudu daudzumu līdz ar trauka malām).
Avoti: ME