strīķēt
strīķēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | strīķēju | strīķējam | strīķēju | strīķējām | strīķēšu | strīķēsim |
| 2. pers. | strīķē | strīķējat | strīķēji | strīķējāt | strīķēsi | strīķēsiet, strīķēsit |
| 3. pers. | strīķē | strīķēja | strīķēs | |||
Pavēles izteiksme: strīķē (vsk. 2. pers.), strīķējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: strīķējot (tag.), strīķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: strīķētu
Vajadzības izteiksme: jāstrīķē
1.Asināt (piemēram, izkapti) ar strīķi.
2.novecojis Kustībā vairākkārt skart (ko).
Stabili vārdu savienojumiStrīķēt kājas.
- Strīķēt kājas apvidvārds, kolokācija — likt vienu kāju pārāk tuvu otrai, tā, ka tās saskaras, berzējas, radot nobrāzumu, ievainojumu (parasti par zirgiem)
2.1.Līdzināt ko beramu līdz ar (parasti trauka) malām.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Visas karotes tādas ar saprātīgu kaudzīti, tas ir - nestrīķētas.
- Noslēgumā masai piesijā miltus ( strīķētu glāzi) un 1 ēdamkaroti cepamā pulvera.
- Baltais dzīvnieks lūkojās uz Florenci un ar aso mēli neatņemdamies strīķēja bērna ausi...
- kā tie pļavā ar metāliski dzirksteļojošu skaņu strīķē izkaptis, kā tie pie galda klusi ēd.