stimbens
stimbens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | stimbens | stimbeni |
| Ģen. | stimbena | stimbenu |
| Dat. | stimbenam | stimbeniem |
| Akuz. | stimbenu | stimbenus |
| Lok. | stimbenā | stimbenos |
Koka celms; koks ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu u. tml. augšdaļu; koka gabals; stumbenis1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet te bija pavisam modīga zeme: ūdens nemaz nebija ne upēs, ne avotos; ja dzert gribējies, tad iegriezuši veciem stimbeniem, un no turienes nācis ūdens murdēdams ārā.