stūrītis
stūrītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | stūrītis | stūrīši |
| Ģen. | stūrīša | stūrīšu |
| Dat. | stūrītim | stūrīšiem |
| Akuz. | stūrīti | stūrīšus |
| Lok. | stūrītī | stūrīšos |
1.Dem. → stūris 1.
2.Telpa, telpas daļa (iestādē, uzņēmumā u. tml), kas ir iekārtota īpašam nolūkam.
3.žargonisms Stūra sitiens (futbolā).
Avoti: LLVV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas mani mazliet biedē – ka neieliek kaut kādā pensionāru stūrītī...
- "Hygge" nepieprasa, lai istabā katrs stūrītis būtu aizpildīts.
- Koncentrējies un tīri tās telpas vai stūrīšus, kurus redzēs viesi.
- Beidzot arī uznāk miegs, bet katrs lidostas stūrītis jau aizņemts.
- “ Helēnās” ir padomāts arī par atpūtas stūrīšiem jaunākajai paaudzei.