stīvēties
stīvēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | stīvējos | stīvējamies | stīvējos | stīvējāmies | stīvēšos | stīvēsimies |
| 2. pers. | stīvējies | stīvējaties | stīvējies | stīvējāties | stīvēsies | stīvēsieties, stīvēsities |
| 3. pers. | stīvējas | stīvējās | stīvēsies | |||
Pavēles izteiksme: stīvējies (vsk. 2. pers.), stīvējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: stīvējoties (tag.), stīvēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: stīvētos
Vajadzības izteiksme: jāstīvējas
1.Pūlēties (ar ko smagu, grūti veicamu).
2.Ietiepīgi pretoties.
2.1.Nepakļauties (par dzīvniekiem).
2.2.Ietiepīgi nepiekāpties, nepiekrist.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Visu gadu Iekšlietu ministrija nebeidza stīvēties ar privāto partneri fotoradaru uzstādīšanā.
- Tomēr ir arī tādi, kas stīvējas un atsakās zemi pārdot.
- Abas lielvalstis jau iepriekš " stīvējušās" ap šo reģionu.
- Nereti pacienti apgalvo, cik ļoti izvingrojušies dārzā, mēģina stīvēties pretī...
- Es te neesmu mierā vairs stīvēties, pietiek jau tagad.