stīvēt
Lietojuma biežums :
stīvēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs
Locīšana
1.Ar pūlēm, grūtībām pārvietot, virzīt (piemēram, nest, vilkt, vest); stiept4.
2.Ar pūlēm, grūtībām ģērbt, vilkt (ko ciešu, šauru).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri