stāvošs
stāvošs darbības vārds; formā: lokāmais darāmās kārtas tagadnes divdabis (-ošs, -oša)Locīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | stāvošs | stāvoši |
Ģen. | stāvoša | stāvošu |
Dat. | stāvošam | stāvošiem |
Akuz. | stāvošu | stāvošus |
Lok. | stāvošā | stāvošos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
stāvoša | stāvošas |
stāvošas | stāvošu |
stāvošai | stāvošām |
stāvošu | stāvošas |
stāvošā | stāvošās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | stāvošais | stāvošie |
Ģen. | stāvošā | stāvošo |
Dat. | stāvošajam | stāvošajiem |
Akuz. | stāvošo | stāvošos |
Lok. | stāvošajā | stāvošajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
stāvošā | stāvošās |
stāvošās | stāvošo |
stāvošajai | stāvošajām |
stāvošo | stāvošās |
stāvošajā | stāvošajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
1.Divd. → stāvēt.
2.Tāds, kas neplūst (par ūdeni ūdenstilpē); tāds, kur ir minimāls ūdens caurplūdums vai tā nav (par ūdenstilpi).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Absolūta nevienlīdzība starp " augstāk" un " zemāk" stāvošajiem.
- Uzturas pie stāvošiem ūdeņiem, kam papildus raksturīgs bagātīgs veģetācijas aizaugums.
- Tagad likteņa līkloči viņu saveduši kopā ar Andrim tuvu stāvošiem puišiem.
- Bet nepis man mozgas, cienījamais Kaže un visi klāt stāvošie.
- Ciemus veido mazi žogi, kas savstarpēji savienoti ar stāvošiem žogiem.