stāvkoks
stāvkoks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | stāvkoks | stāvkoki |
| Ģen. | stāvkoka | stāvkoku |
| Dat. | stāvkokam | stāvkokiem |
| Akuz. | stāvkoku | stāvkokus |
| Lok. | stāvkokā | stāvkokos |
Būvkoks, kas konstrukcijā ir novietots vertikāli.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pasaules arhitektūras vēsturē īpašu vietu ieņem norvēģu stāvkoku baznīcas.
- Vidējā neolītā celtās ēkas bijušas no stāvkokiem celtas taisnstūras būves ar akmens krāvuma pavardu vidū.
- Senāko apmetņu aizsardzībai izmantoja vienkāršu koka sētu, bet vēlāk jau pamatīgākas stāvkoku sētas un zemes vaļņus.
- Vietējie kungi būvēja uz zemes vaļņiem vienkāršas apļveida stāvkoku celtnes, bet tām apkārt ierīkoja grāvjus aizsardzībai pret iebrucējiem.
- Kafejnīcu apjoza stāvkoku žogs no augšpusē nosmailinātiem – kā noaasināti zīmuļi – baļķiem, un tajos bija izcirstas baigas, garumā izstieptas kozaku sejas: ar izcirptiem matu ērkuļiem, ar lieliem karekļiem ausīs.