stāvkocis
stāvkocis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | stāvkocis | stāvkoči |
| Ģen. | stāvkoča | stāvkoču |
| Dat. | stāvkocim | stāvkočiem |
| Akuz. | stāvkoci | stāvkočus |
| Lok. | stāvkocī | stāvkočos |
1.joma: etnogrāfija Bišu mājoklis – izdobts, vertikāli novietots koka bluķis.
2.Sētas miets.
3.No apaļa koka izdobts trauks.
4.Sieviešu svārki ar vertikālām raksta joslām.
5.Stingra auduma taisni sieviešu svārki.
Avoti: LLVV, KV, KnG