stāt
stāt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | stāju | stājam | stāju | stājām | stāšu | stāsim |
| 2. pers. | stāj | stājat | stāji | stājāt | stāsi | stāsiet, stāsit |
| 3. pers. | stāj | stāja | stās | |||
Pavēles izteiksme: stāj (vsk. 2. pers.), stājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: stājot (tag.), stāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: stātu
Vajadzības izteiksme: jāstāj
1.Stāties1.
2.Stāties4.
2.1.formā: nenoteiksme Lieto, lai izteiktu komandu, pavēli pārtraukt kustību, pārvietošanos.
3.sintaktiskā funkcija: fāzes modificētājs Stāties5.
Stabili vārdu savienojumiSirds stāj (arī beidz, rimst u. tml.) pukstēt.
- Sirds stāj (arī beidz, rimst u. tml.) pukstēt poētiska stilistiskā nokrāsa, idioma — saka, ja cilvēks mirst
Stabili vārdu savienojumiStāt (arī stāties) virsū. Stāt (biežāk stāties, stāvēt) ceļā.
- Stāt (arī stāties) virsū novecojis, idioma — neatlaidīgi vērsties (pie kāda)
- Stāt (biežāk stāties, stāvēt) ceļā — 1. Aizšķērsot ceļu2. Kavēt, traucēt
- Stāt (biežāk stāties) pretī (arī pretim, pret) — 1. Sākt cīņu (ar uzbrucēju)2. Pretoties, nepakļauties (kāda varai)
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Par spēku to, kas teic man: , , Stāt!
- Tas nepieciešams, lai skrienot pareizi balstītu pēdu un stāju. «
- Katram no viņiem ir savs stāts par to, kā pavadījuši vasaru.
- Šis vingrojums uzlabo arī stāju, vairo enerģiju un nostiprina mugurkaulāja muskulatūru.
- Tagad ir stājusi atsaucīga, atvērta un ļoti cilvēcīga sirds.