spundēvele
spundēvele sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | spundēvele | spundēveles |
| Ģen. | spundēveles | spundēveļu |
| Dat. | spundēvelei | spundēvelēm |
| Akuz. | spundēveli | spundēveles |
| Lok. | spundēvelē | spundēvelēs |
Ēvele ar pārregulējamu zobu, kas viena dēļa malā izveido izcilni, otra dēļa malā – gropi.
Avoti: LLVV, ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mamma arī brīnījās, viņa atcerējās, ka paps arī kaut ko ieķīlāja, pastrādāja, māja jau bija uzbūvēta, bet viņš atkal jaunu izdomāja, nopirka tvaika dampi, nopirka spundēveli, nopirka dēļu zāģi, kaut ko ieķīlā un atkal pērk un atstrādā visu.