spundēt
spundēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | spundēju | spundējam | spundēju | spundējām | spundēšu | spundēsim |
2. pers. | spundē | spundējat | spundēji | spundējāt | spundēsi | spundēsiet, spundēsit |
3. pers. | spundē | spundēja | spundēs |
Pavēles izteiksme: spundē (vsk. 2. pers.), spundējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: spundējot (tag.), spundēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: spundētu
Vajadzības izteiksme: jāspundē
1.Veidot (parasti dēļiem) vienā malā izcilni, otrā – rievu.
2.sarunvaloda Likt (cietumā); iesprostot, ievietot (kur iekšā).
3.apvidvārds Cieši satīt (bērnu).
4.apvidvārds Dzīt sienā lielu vadzi.
Avoti: EH, LLVV, ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Raudzēšanai pietiks ar pāris dienām, tad spundē burkā un liek vēsumā.
- Jo šī galdniecība bija Alūksnē lielākā spundētu grīdas dēļu un būvdetaļu izgatavotāja.
- Tikai vasarā redzēju,kā piebūves jumtu veido no spundētiem,ēvelētiem dēļiem.
- - Teletūbijs uzsāka jaunu ciklu, būdas stūrī izplēšot spundēto dēļu apšuvumu no iekšpuses.
- Tušs dzirdēja, kā rēcošais Gramzis tiek spundēts ķēķī un kā neganti lamājas Helma.