sprādze
sprādze sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sprādze | sprādzes |
| Ģen. | sprādzes | sprādžu |
| Dat. | sprādzei | sprādzēm |
| Akuz. | sprādzi | sprādzes |
| Lok. | sprādzē | sprādzēs |
1.Priekšmets, kurā ko (piemēram, jostas, siksnas galu) ievirza, lai to noturētu nekustīgā stāvoklī, saspriegtu.
PiemēriUn vēl mazais tīģeris gribēja sacīkšu braucēja ķiveri ar sprādzi.
- Un vēl mazais tīģeris gribēja sacīkšu braucēja ķiveri ar sprādzi.
- Viņa piesardzīgi piebikstīja ar pirkstu viņa jostas sprādzei.
- Viņš bija aplicis jostu ar milzīgu sprādzi un rokā turēja spieķi.
2.Rotas lieta, ko apliek ap ķermeņa daļu un parasti nostiprina ar īpašu detaļu.
PiemēriUzmauc viņai rokā senatnīgu skandināvu sudraba sprādzi.
- Uzmauc viņai rokā senatnīgu skandināvu sudraba sprādzi.
- Šopavasar kādā brīvdabas pasākumā sprādze nokrita un pazuda.
- Džemma paņēma no ģimenes kolekcijas tur rūpīgi glabāto otro sprādzi, kuru atkal nēsāja.
Stabili vārdu savienojumiMatu sprādze.
- Matu sprādze kolokācija — priekšmets matu sastiprināšanai, arī greznošanai
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos:šeit