sprādzenis
Lietojuma biežums :
sprādzenis apvidvārds
1.Veca, vārga, nonīkusi dzīva būtne.
2.Nobeidzies dzīvnieks.
Stabili vārdu savienojumiKā sprādzenis.
Stabili vārdu savienojumi
Kā sprādzenis — saka par lēnu, tūļīgu cilvēku vai dzīvnieku.
Avoti: SiV, MiV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ne jau pirmo reizi dvīņi redzēja sprādzeni, ko nu vēl runāt par Joneli, kurš veikli meistaroja cilpas putniem un slazdus daždažādām sīkām radībām, taču viena lieta ir redzēt nosprāgušu kurmi vai zīdasti, kas nositusies pret loga rūti, bet pavisam kas cits – mīlīgo Maurīciju, kurš mēdza saritināties uz segas un sildīt abiem kājas, bet tagad izskatījās kā auksts, ciets un pavisam nedraudzīgs priekšmets, kas uzradies no nedzīvo lietu pasaules.
- Un tāpēc viņš apskaitās, saniknojās uz Eufemiju, uz kuru viņam tagad riebās pat paskatīties kā uz kādu sasmirdušu sprādzeni, bet vēl vairāk viņš saniknojās pats uz sevi un tāpēc izdarīja ļaunāko, ko šai brīdī varēja izdarīt, - dusmās viņš pavēlēja Eufemijai iet prom, un nevis vienkārši iziet no istabas, bet likt viņu mierā uz visiem laikiem, turklāt vēl piesolīja viņai par to naudu, un šis piedāvājums viņai bija kā pļauka, bet Jons Kirdējus saprata, ka ieguvis sev ienaidnieku uz visu mūžu, turklāt tādu ienaidnieku, no kāda vajadzēja baidīties vairāk par visu, - atriebīgu sievieti.