sprukas
sprukas sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda; tikai formā: daudzskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Dsk. | |
|---|---|
| Nom. | sprukas |
| Ģen. | spruku |
| Dat. | sprukām |
| Akuz. | sprukas |
| Lok. | sprukās |
Sarežģīta, nevēlama, parasti pēkšņi radusies, situācija, no kuras ir ļoti grūti izkļūt.
Stabili vārdu savienojumiIedzīt strupceļā; iedzīt sprukās.
- Iedzīt strupceļā; iedzīt sprukās frazeoloģisms — panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) nonāk bezizejas stāvoklī
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nav nekādās sprukās, čukst Pena, Ķīnai nav vajadzīga pasaule.
- Sprukām ārā, mēģinājām cīnīties, bet viss velti – mēs zaudējām.
- Vai valdība saņemsies ar visām savām iespējām palīdzēt sprukās iekļuvušajam?
- Arī ES šobrīd ir sprukās, jo nezina, ko ar mums iesākt.
- 8. Vēl viena universāla metode - nonākot kādās sprukās, nekad neaizmirst pieminēt draudus.