sprostot
sprostot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sprostoju | sprostojam | sprostoju | sprostojām | sprostošu | sprostosim |
| 2. pers. | sprosto | sprostojat | sprostoji | sprostojāt | sprostosi | sprostosiet, sprostosit |
| 3. pers. | sprosto | sprostoja | sprostos | |||
Pavēles izteiksme: sprosto (vsk. 2. pers.), sprostojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sprostojot (tag.), sprostošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sprostotu
Vajadzības izteiksme: jāsprosto
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst vietā, veidojumā (piemēram, sprostā, iežogojumā), kas ievērojami ierobežo pārvietošanās iespējas.
2.Panākt, būt par cēloni, ka tiek novērsta (kā) iespējamā kustība, pārvietošanās, arī izplatīšanās.
2.1.Radot šķērsli, panākt, būt par cēloni, ka kustība, pārvietošanās (pa ko) kļūst neiespējama.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tak nevajag sprostot četrās sienās.
- Ievēroju, ka šim mīnuss, ir pamanāms lietojot ilgāk - tas sprosto poras, un tāpēc jāskatās, lai sejas ādas katru vakaru ir labi attīrīta, un vismaz reizi nedēļā tā tiek dziļi attīrīta, citādi, beigās visa sejas būs ar aizsprostotām porām.
- Un atpakaļ dzen tos, un sprosto, un ķer.
- No kapurakmes strauts jau sprostots gan.
- Man patiik sprostot