spriņģot
spriņģot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | spriņģoju | spriņģojam | spriņģoju | spriņģojām | spriņģošu | spriņģosim |
| 2. pers. | spriņģo | spriņģojat | spriņģoji | spriņģojāt | spriņģosi | spriņģosiet, spriņģosit |
| 3. pers. | spriņģo | spriņģoja | spriņģos | |||
Pavēles izteiksme: spriņģo (vsk. 2. pers.), spriņģojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: spriņģojot (tag.), spriņģošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: spriņģotu
Vajadzības izteiksme: jāspriņģo
Lēkāt, arī skraidīt (parasti par dzīvniekiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Teļi spriņģo un draiskojas, bārdainie gnu buļļi grūstās un badās.
- Apkārt spriņģojošajam desmitgadīgajam Ūdensvīram tiek paviršs skatiens un “ kā esi izstiepusies”.
- Viņš spriņģoja, lēca man klāt, laizīja mani.
- Ņipri mazuļi spriņģo arī apkakles pekaru aplokā, bet daudziem putniem viss vēl priekšā.
- Pamazām arī viņa tā aizrāvās, ka sāka spriņģot pa kravas kasti kā zaķis.