spriņģis
spriņģis apvidvārds
1.Vērpjamā ratiņa daļa, kas savieno paminu ar piedziņas riteni un liek tam griezties; kuņīna; dzērvīte.
2.Kāds, kam patīk lēkāt, spriņģot.
Avoti: ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ir arī viena šāda mīkla: " Spriks pie Dieva, spriņģis mežā, simtkājis ezerā" ( zvaigzne, zaķis, vēzis).
- Atradu divus šķietami piemērotus vārdus – spriņģis un putnis.