sprands
sprands vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sprands | sprandi |
| Ģen. | spranda | sprandu |
| Dat. | sprandam | sprandiem |
| Akuz. | sprandu | sprandus |
| Lok. | sprandā | sprandos |
1.Skausta daļa mugurpuses augšdaļā pirmo divu skriemeļu apvidū.
2.apvidvārds Spīļarkla lemesnīcu stiprinājums pie apijām. [EH ]
Stabili vārdu savienojumi(No)lauzt sprandu.
- (No)lauzt sprandu vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — 1. Nosisties2. Piedzīvot pilnīgu neveiksmi
- (Sa)dot pa galvu, arī (sa)dot (arī salikt) pa rīkli arī (sa)dot pa sprandu (arī pa zobiem); gāzt pa sprandu vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — fiziski pārmācīt; sist; piekaut
- Apgriezt sprandu vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — nogalināt
- Dabūt pa sprandu vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — 1. Dabūt sitienu vai sitienus; tikt piekautam2. Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku
- Ķerties (arī ķert) aiz (arī pie) spranda vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — uzbrukt, lai piekautu, arī nonāvētu
- Sprandu lauzējs vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — kauslis; arī cīkstonis
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Joprojām pārgalvīgi vīrieši lec uz galvas ūdenī un vienkārši pārlauž sprandu.
- Congkapam paklanīties atnākušie svētceļnieki dabū svētījumu ar dzelzs nūju pa sprandu.
- — viņš uzrauj spārnus līdz sprandam un kleiniski aizlaižas pa durvīm.
- Tu nozagi manu gudrību, un nu tā pārlauzusi tev sprandu.
- Kā bandriljers vēršu cīņu sākumā, iedūris bullim sprandā kārtējo iesmu.