spranda
spranda sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | spranda | sprandas |
| Ģen. | sprandas | sprandu |
| Dat. | sprandai | sprandām |
| Akuz. | sprandu | sprandas |
| Lok. | sprandā | sprandās |
Ķermeņa muguras daļa, kas aptver divus augšējos skriemeļus; sprands.
PiemēriKaķi nevajag cilāt aiz sprandas.
- Kaķi nevajag cilāt aiz sprandas.
- Salauzta spranda.
- Galvassāpes kā uguns josta no pieres izpletās uz matu saknēm un kā čūska aizvijās uz sprandu.
- Kā bandriljers vēršu cīņu sākumā, iedūris bullim sprandā kārtējo iesmu.
- Puišeļiem no ielas, kas maisījās pa kājām ar paštaisītām slidām, sadeva pa sprandu, lai nomierinās, un pa ledu aizslīdēja lēnā dejā.
- Sprandā jūtu tās skatienu, nogurušu, smaragda.
- Redzēdams, ka tā galā netiks, tas atsviež zobinu un ieķeras kailām rokām milzim sprandā.
Avoti: ViV, ĒiV, T
Piemēri valodas korpusos:šeit