sprāgonis
sprāgonis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | sprāgonis | sprāgoņi |
Ģen. | sprāgoņa | sprāgoņu |
Dat. | sprāgonim | sprāgoņiem |
Akuz. | sprāgoni | sprāgoņus |
Lok. | sprāgonī | sprāgoņos |
sprāgone sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | sprāgone | sprāgones |
Ģen. | sprāgones | sprāgoņu |
Dat. | sprāgonei | sprāgonēm |
Akuz. | sprāgoni | sprāgones |
Lok. | sprāgonē | sprāgonēs |
sprāgoņa kopdzimtes sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | sprāgoņa | sprāgoņas |
Ģen. | sprāgoņas | sprāgoņu |
Dat. | sprāgoņai | sprāgoņām |
Akuz. | sprāgoņu | sprāgoņas |
Lok. | sprāgoņā | sprāgoņās |
sprāgoņa kopdzimtes vīriešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | sprāgoņa | sprāgoņas |
Ģen. | sprāgoņas | sprāgoņu |
Dat. | sprāgoņam | sprāgoņām |
Akuz. | sprāgoņu | sprāgoņas |
Lok. | sprāgoņā | sprāgoņās |
sprāgons vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | sprāgons | sprāgoni |
Ģen. | sprāgona | sprāgonu |
Dat. | sprāgonam | sprāgoniem |
Akuz. | sprāgonu | sprāgonus |
Lok. | sprāgonā | sprāgonos |
1.Nobeidzies dzīvnieks.
Stabili vārdu savienojumiKā sprāgonis.
- Kā sprāgonis apvidvārds, nievājoša ekspresīvā nokrāsa — ļoti vājš, vārgs; stipri novājējis
2.apvidvārds Ļoti vājš, izkāmējis dzīvnieks.
Avoti: LLVV, KiV, ĒiV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Pats ļaunākais, ka šie Viļņas sprāgoņi ir palikuši dzīvi!...
- Zēns smaidīdams skatās uz vāveres sprāgoni un apgūst tualetes apmeklējuma iemaņas.
- Tāpēc sprāgonis tika ar varu atdzīvināts un padarīts rīcībspējīgs.
- Lenij, tā pele bija sprāgonis; un tu viņu biji arī saspiedis.
- Kur tas redzēts: intervē sprāgoni.