sprāgalis
sprāgalis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | sprāgalis | sprāgaļi |
Ģen. | sprāgaļa | sprāgaļu |
Dat. | sprāgalim | sprāgaļiem |
Akuz. | sprāgali | sprāgaļus |
Lok. | sprāgalī | sprāgaļos |
sprāklgalis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | sprāklgalis | sprāklgaļi |
Ģen. | sprāklgaļa | sprāklgaļu |
Dat. | sprāklgalim | sprāklgaļiem |
Akuz. | sprāklgali | sprāklgaļus |
Lok. | sprāklgalī | sprāklgaļos |
Nopļautā rudzu stiebra apakšējais gals; linu vai kaņepju kātiņa apakšējais gals.
Avoti: EH