spolīte
spolīte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | spolīte | spolītes |
| Ģen. | spolītes | spolīšu |
| Dat. | spolītei | spolītēm |
| Akuz. | spolīti | spolītes |
| Lok. | spolītē | spolītēs |
1.Dem. → spole.
2.formā: daudzskaitlis; joma: zooloģija Gliemežu dzimta, kuras pārstāvjiem čaulas ir savītas vienā plaknē; šīs dzimtas dzīvnieki.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uzliekam spolīti tajā pašā virzienā, kurā ir jau kompasa adata.
- No vienas puses spolīti metu es, no otras – viņš.
- Dīķgliemežiem, spolītēm un vīngliemežiem ir viengabala, vītnē sagriezta čaula.
- Kārbiņā guļ neskaitāmas melnas un baltas diegu spolītes par marku gabalā.
- To apstiprina cita Peldu ielas 18 iedzīvotāja Juzefa Spolīte. "