spolēt
spolēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | spolēju | spolējam | spolēju | spolējām | spolēšu | spolēsim |
| 2. pers. | spolē | spolējat | spolēji | spolējāt | spolēsi | spolēsiet, spolēsit |
| 3. pers. | spolē | spolēja | spolēs | |||
Pavēles izteiksme: spolē (vsk. 2. pers.), spolējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: spolējot (tag.), spolēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: spolētu
Vajadzības izteiksme: jāspolē
1.Tīt (ko) uz spoles.
1.1.Pildīt (spoli) ar ko.
2.sarunvaloda Iet, arī braukt, parasti ātri.
2.1.intransitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš pamāja ar roku, trijotne sasēdās mašīnā un spolējot aizbrauca.
- Un tad mocis ir tik jaudīgs, ka tikai spolē līkumos.
- Šajā gadījumā spolēs vienlaicīgi veidojas mainīga magnētiskā lauka plūsma un atbilstošais EDS.
- 6. Leikoplasts ( 2-3 cm) spolē - 1
- Visa publika taisni vai noelsās, kad jaunā gaišmatainā māmulīte uz skatuves uzveda krēmkrāsas tilla mākonītī iečunčalotu meitenīti ar tumšām princeses lokām un lielām, brūnām acīm, kas droši spolēja melnīgsnējā sejiņā.