spiegot
spiegot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | spiegoju | spiegojam | spiegoju | spiegojām | spiegošu | spiegosim |
| 2. pers. | spiego | spiegojat | spiegoji | spiegojāt | spiegosi | spiegosiet, spiegosit |
| 3. pers. | spiego | spiegoja | spiegos | |||
Pavēles izteiksme: spiego (vsk. 2. pers.), spiegojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: spiegojot (tag.), spiegošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: spiegotu
Vajadzības izteiksme: jāspiego
1.Vākt, zagt valsts vai militāru noslēpumu saturošas ziņas ar nolūku tās nodot citai valstij, citas valsts izlūkošanas organizācijai.
1.1.Slepeni vākt informāciju, piemēram, par cilvēka, organizācijas darbību, parasti politiskiem, valsts drošības vai ekonomiskiem mērķiem.
2.sarunvaloda Ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties dabūt zināt ko (parasti sadzīvē).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- ka viņi aizturējuši trīs savus darbiniekus, kas spiegojuši Krievijas labā.
- Viņš kļūst aizvien pārdrošāks, iezogas dārzā un spiego bīstamā tuvumā.
- Puterajs sācis spiegot Krievijas labā, kad bijis lielos parādos.
- Tomēr dīvaini, ka Edis tādu nodevējiņu sūta, ē, spiegot.
- — Kā uzdevumā jūs spiegojat?