spiedzoņa
Lietojuma biežums :
spiedzoņa apvidvārds
spendzoņa apvidvārds
Troksnis, ko rada kliegšana, pīkstēšana spalgā balsī.
Avoti: EH, ME
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- kuru vēl nemaz neesmu redzējis; Ģedis pats sevi ir noguldījis uz upuraltāra, viņš spēlē patieso noslēpumu par skatieniem, par Viļņas trulo failu un par briesmām, es laikam raudu, jo esmu sapratis: man visi ir jāglābj — no skatieniem, no pazušanas, no prusakiem ( tur jau tie rāpo Ģedim starp pirkstiem: milzum daudz aizsmakušu un nesaderīgu nošu), Ģedis to nospēlēja un parādīja, kā pazūd dvēsele, kā no tās nekas nepaliek pāri — tikai spiedzoņa, bļāvieni, vājprāts, mironīga ekstāze un haoss: tā Ģedis ir iztēlojies mūžīgo Viļņas pokeru.
- — viņš nozudis pūlī, stabuļu spiedzoņa, visapkārt spalgi smiekli un lamas, dziesmas un danči, ārprātīgo sejas, plati ieplestās mutes tvarsta pēc elpas un aizrijas no smiekliem, krunkainā līksmās vecenes seja, aizdomīgi prāvs puncis, kas paslējies no drēbju apakšas, vecene tēlo grūtnieci, bet jūs viņu pazīstat, tikai nevarat atcerēties, kas viņa ir, jūs viņai gribat noraut masku, smejošā vecene pārvelk jums ar zirgābolu pār lūpām, bučo jūs, smejas, attālinās, izzūd, re, tur jau viņa uzrodas vienā vietā, pēc tam citā — ik reizi citās drēbēs, ar citu masku, tur jau jūs viņu redzat vairākās vietās vienlaikus, gribat notvert viņu un apkampt, bet viņa izraujas, izkūst, jūsu skavās kāda cita, tā nav viņa, jūs skūpstāties, atkal Elzes meičas, alus un šņabis, kāds guļ uz bruģa, pilns vai beigts, patiesi pillā vai tikai izliekas, kāds gulētājam mīž virsū, un tas slejas kājās, viņš atkal ir dzīvs, atkal smejas, viņš bijis beigts aiz smiekliem, — biju beigts aiz smiekliem!