sperties
sperties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | speros | speramies | spēros | spērāmies | speršos | spersimies |
| 2. pers. | speries | speraties | spēries | spērāties | spersies | spersieties, spersities |
| 3. pers. | speras | spērās | spersies | |||
Pavēles izteiksme: speries (vsk. 2. pers.), sperieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: speroties (tag.), speršoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: spertos
Vajadzības izteiksme: jāsperas
1.Vairākkārt spert vienam otru, citam citu.
1.1.Vairākkārt spert kādam, kam.
1.2.Spārdīties (parasti par dzīvniekiem).
1.3.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Parasti savienojumā "sperties pretī", "sperties pretim": pretoties, nepiekrist kādam.
2.parasti formā: trešā persona; lieto: reti Tikt veidotam (par soļiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Un, paķērusi karsto tējas krūzi, Līva spērās no virtuves ārā.
- Rudenī abi Janči spērušies prom uz Jakutijas zelta raktuvēm.
- Cīņas ir nežēlīgas, ērzeļi speras, kožas un dzenā viens otru.
- Nu ko, es, latviets būdams, speros iekšā.
- Onka speras ārā ar pīķa desmitnieku, lieku dūzi un gaidu pīķi no Biezā.