spertavnīca
spertavnīca sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | spertavnīca | spertavnīcas |
| Ģen. | spertavnīcas | spertavnīcu |
| Dat. | spertavnīcai | spertavnīcām |
| Akuz. | spertavnīcu | spertavnīcas |
| Lok. | spertavnīcā | spertavnīcās |
1.Ķēve, kas kviec un sper; kvīka.
2.Nesaticīga, kašķīga sieviete.
Avoti: NeV