sparība
sparība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sparība | sparības |
| Ģen. | sparības | sparību |
| Dat. | sparībai | sparībām |
| Akuz. | sparību | sparības |
| Lok. | sparībā | sparībās |
1.Vispārināta īpašība → sparīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme; sparīgums1.
2.Vispārināta īpašība → sparīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme; sparīgums2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Iz Aspazijas ražojumiem dveš pretim bagātīgi apdāvināts, spēcīgs dzejisks gars, kupla fantāzija un vīrišķa sparība centienos.
- Biedrodamies mēs, tā sakot, atsakāmies no aklā laimes atgadījuma un paļaujamies uz savu darbību un sparību.
- Kaut varētu pēc gadiem dziedāt: “ Ozoli vēl Baltijā”, kas šodien manim ienāca prātā, ieraugot Džūkstes sparību un nenogurstību!
- Šie vārdi un tamlīdzīgas domas iepriecēja tūdaļ pirmajā dienā jaunās biedrības biedrus un modināja tanīs vēl līdz tam maz pazītu pašcieņu, centību un sparību.
- Bet tomēr pati izrāde neatstāja skatītājos tādu iespaidu, kā to varēja sagaidīt; gandrīz visā kopspēlē bija manāms tāds kā gurdenums, skatuves īstās sparības trūkums.