sparīgs
sparīgs īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | sparīgs | sparīgi |
| Ģen. | sparīga | sparīgu |
| Dat. | sparīgam | sparīgiem |
| Akuz. | sparīgu | sparīgus |
| Lok. | sparīgā | sparīgos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| sparīga | sparīgas |
| sparīgas | sparīgu |
| sparīgai | sparīgām |
| sparīgu | sparīgas |
| sparīgā | sparīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | sparīgais | sparīgie |
| Ģen. | sparīgā | sparīgo |
| Dat. | sparīgajam | sparīgajiem |
| Akuz. | sparīgo | sparīgos |
| Lok. | sparīgajā | sparīgajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| sparīgā | sparīgās |
| sparīgās | sparīgo |
| sparīgajai | sparīgajām |
| sparīgo | sparīgās |
| sparīgajā | sparīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
sparīgi apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Dedzīgs, neatlaidīgs (par cilvēku).
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
1.2.Spēcīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
2.Intensīvs, arī straujš (par parādībām dabā).
2.1.Par norisēm, procesiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jācenšas tīrīt ne pārāk sparīgi, lai nenotraipītu svaigi mazgātos logus.
- Pie tik sparīgas strādāšanas – desmit minūtes un viss būs tīrs.
- — Mana sparīgā kustēšanās, šķiet, likusi Tamārai pavērt plakstiņus.
- Arī viesnīcas “ Pie sarkanā kaķa” ēdamzālē notika sparīgas diskusijas.
- Ligita izskatījās ļoti sparīgā noskaņojumā, bet atkal runāja pārāk nesaprotami.