smirdums
smirdums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | smirdums | smirdumi |
| Ģen. | smirduma | smirdumu |
| Dat. | smirdumam | smirdumiem |
| Akuz. | smirdumu | smirdumus |
| Lok. | smirdumā | smirdumos |
Smirdoņa, maita, smaka.
Avoti: EH, ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tāds tā kā smirdums nāca no puspavērtās mutes un iznācis nonāca degunā.