smirdināt
smirdināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | smirdinu | smirdinām | smirdināju | smirdinājām | smirdināšu | smirdināsim |
| 2. pers. | smirdini | smirdināt | smirdināji | smirdinājāt | smirdināsi | smirdināsiet, smirdināsit |
| 3. pers. | smirdina | smirdināja | smirdinās | |||
Pavēles izteiksme: smirdini (vsk. 2. pers.), smirdiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: smirdinot (tag.), smirdināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: smirdinātu
Vajadzības izteiksme: jāsmirdina
1.Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) smird.
1.1.intransitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Smirdina gaisu, perdeļi, smirdeļi, smaceļi...
- Pagāja vēl daudzas dienas, līdz istaba bija tīra un derdzīgā smaka vairs nesmirdināja dzīvokli.
- Ja kādam patīk, ja viņa drēbes ož, lai smirdina ārā, nevis traucē citiem dzīvot.
- Kamēr nejauši uzgājusi taisni virsū — kā tad: sēž kaņepēs aiz kūts, smēķis rokā un smirdina!
- Vējš pūš pāri ceļam kartona kastu atliekas un citus civilizācijas pārpalikumus, blakus joslās krekšķēdami un smirdinādami melnus dūmus viens otru pūlas apdzīt veci žiguļi.